Laiks iet un atrast sevi. Laiks iet un ved tevi līdzi, lai tu beidzot atrastu ceļu pie sevis tāda, kāds esi piedzimis... kāds reiz vēlējies kļūt!
Tā nav sakritība vai pārsteigums, ka vārdi "stāsts" un "ceļojums" brīziem liekas savstarpēji aizvietojami un teju sinonīmi. Cilvēka dzīvesstāsts ir kā atskaite par viņa ceļojumu dzīves līkločos. Prieki un bēdas, piedzīvojumi un iespaidi atdzīvina jebkuru stāstu, radot to tik īsti dzīvu, it kā pats lasītājs to izdzīvotu.
Sajā sociāli tik hiperaktīvajā laikā mēs biezi jūtamies pazaudējusi saikni ar sevi un to patieso būtību, kāpēc esam seit. Mēs akli sekojam pa kāda cita iemītu taku un, laikam ritot, sajūtam arvien pieaugosu tuksumu krūtīs. Un mūsu stāsti, sķiet, ir kāda cita stāsti, it kā mēs izdzīvotu kāda cita dzīvi. Mēs pieķeram sevi, meklējot dzīves jēgu, iemeslu būt sev pasam. Drīz vien kā neatklātu dārgumu vai noslēpumu to izmisīgi sākam meklēt ārpus sevis.
Ikviens no mums kādā brīdī uzdod jautājumus - vai sis ir viss? Viss, kas es esmu? Mēs to uzdodam mātei, tēvam, saviem dieviem. Bet - ja nu atbilde slēpjas mūsos pasos, gaidot īsto brīdi atklāties? Ja nu vienīgā lieta, kas stāv starp tevi un tavu patiesā piepildījuma ceļu, ir tava izvēle?
Sis arī ir sīs grāmatas mērķis - palīdzēt tev saprast un atcerēties izvēli, kuru reiz esi izdarījis. "Laiks iet: manas klejojosās dvēseles pasakas" - ir kas krietni vairāk par ceļojumu blogu vai kāda ceļotāja garīgo atmosanos līdzās svētajiem, rituālajiem akmeņiem dziļi dzungļos. Sis ir stāsts par sevis atklāsanu, atmosanos un savienosanos ar pasām smalkākajām enerģijām, kuras vada un veido mūs visus. Sī ir alegorija, kas palīdz tev atcerēties to, kas tu patiesām esi, un iemeslus, kāpēc esi izvēlējies būt te un tagad.
Autora Raimonda Gudrupa gājiens pa Santjago ceļu Spānijā ir lieliska metafora ceļojumam, kuram sekojot katrs varam atrast savu patieso dzīves ceļu.
Ieskati viņa piedzīvojumos iedvesmos tevi doties savā garīgajā svētceļojumā. Tie palīdzēs tev atcerēties laiku, kad biji prieka pilns, mirdzosām acīm un ar neizsmeļamu dvēseles piepildījuma sajūtu krūtīs.
Sī sajūta joprojām mīt dziļi tavās krūtīs.
Tu vienkārsi esi piemirsis, kā līdz tai nonākt.
Un nav jāgaida, kad kāds tevi pagrūdīs no augstas klintsmalas. Tev vajag tikai ieplest spārnus un noķert vēju tajos.
Tu esi piedzimis oriģināls, īpass. Un visuma vēstures laikā nav bijis neviena tāda kā tu un nekad arī nebūs. Laiks iet un atjaunot saikni ar sevi tādu, kāds esi gribējis būt jau pirms ilga laika. Atbildes, kuras tu meklē, ir atrodamas tevī pasā.
Nopērc un sāc lasīt "Laiks iet: Manas Klejojosās Dvēseles Pasakas" jau sodien!
Esi gatavs ceļojumam?
spied "Buy Now" pogu!
